Obligātā sociālā apdrošināšana kā iedzīvotāju valsts atbalsta elements

Dzīve ir pilna ne tikai patīkamu brīžu, bet arīvilšanās. Jā, mēs nevaram pasargāt sevi no problēmām, bet jebkura persona var brīvprātīgi apdrošināties neparedzētu situāciju gadījumā. Valsts, lai uzlabotu to pilsoņu dzīvi, kuri dažādu apstākļu dēļ nevar iesaistīties darbā, ieviesa obligāto sociālo apdrošināšanu. Federālais likums "Par obligātās sociālās apdrošināšanas pamatiem" stājās spēkā 1999. gada 16. jūlijā. To atbalsta arī vairāki citi federālie likumi un nolikumi. Kopš tā laika katram pilsonim, kurš vēlas iegūt darbu, ir jāparaksta līgums, saskaņā ar kuru viņam ir jāmaksā ikmēneša apdrošināšanas prēmijas. Patiesībā tas ir nekas vairāk kā sociālās apdrošināšanas nodoklis.

Atzinumi par to, vai tas vispār ir nepieciešamsObligātā sociālā apdrošināšana, protams, ir sadalīta. Daži cilvēki šajā situācijā neko neredz, bet citi, pilnīgi apzinās, ka viss notiek dzīvē, pilnībā piekrīt tā pastāvēšanas nepieciešamībai. Kur var parādīt šādu valsts atbalstu? Obligātā sociālā apdrošināšana izpaužas gadījumā, ja rodas viens no šādiem apdrošināšanas riskiem:

· Strādājošam pilsonim nepieciešama veselības aprūpe veselības apsvērumu dēļ;

· Darba procesa laikā darbinieks tika ievainots vai attīstījusies profesionāla slimība;

• bijusi pagaidu invaliditāte;

· Aizvainojoša maternitāte, kas rūpējas par bērnu līdz 1,5 gadiem;

· Apgādnieka zaudējums;

· Darbinieks tika oficiāli atzīts par bezdarbnieku;

· Invaliditāte;

• Apdrošinātās personas vai citu ģimenes locekļu, kas bieži ir invalīdi, nāves gadījumi, kuri viņu neatbalsta un kuri bija viņu apgādībā.

No visa tā mēs varam izdarīt šādu secinājumu: ja darba ņēmējs nemaksā apdrošināšanas prēmijas, tad, nonākot vienā no iepriekš aprakstītajām situācijām, viņš var viegli nokrist zem nabadzības sliekšņa. Citiem vārdiem sakot, viņam tiek atņemts valsts atbalsts, kas var palīdzēt viņam tikt galā ar dzīves nepatikšanām.

Darbinieka sociālā apdrošināšana ir garantijaFakts, ka cilvēks nebūs atstāts vienatnē ar savām problēmām. Katru apdrošināšanas risku atbalsta atsevišķi skaidras naudas maksājumi, kuru summa tiek noteikta pēc dokumentu iesniegšanas apdrošināšanas sabiedrībai, kas kalpo par pamatu viņu iecelšanai amatā. Apdrošināšanas maksājumu veidi ietver sekojošo:

· Visu izdevumu atlīdzināšana ārstniecības iestādes darbinieku ārstēšanai;

· Vecuma pensija, invaliditāte, apgādnieka zaudējums;

· Pabalsti par pagaidu darbnespēju;

· Pabalsts saistībā ar darba traumas vai arodslimības saņemšanu;

· Pabalsts par grūtniecību, dzemdībām un bērnu aprūpi, līdz viņš sasniedz pusotru gadu;

· Vienreizējs pabalsts reģistrācijai grūtniecības sākumā un pēc bērna piedzimšanas.

· Kuponu apmaksa sanatorijas un spa ārstēšanai;

· Pabalsts apbedīšanai.

Apdrošinātajam ir tiesības saņemtapdrošināšanas maksājumus, kā arī, lai aizsargātu viņu tiesības, ja tie tiek pārkāptas. Arī apdrošinātajai personai ir pienākums veikt ikmēneša maksājumus, ja vien valsts nav citādi, kā arī savlaicīgi iesniegt visus dokumentus, ko apdrošināšanas sabiedrība vai apdrošinātājs var pieprasīt. Savukārt apdrošinātā persona ir tiesīga pieprasīt no apdrošinātās personas nepieciešamos dokumentus, lai vajadzības gadījumā veiktu papildu pārbaudes, lai noteiktu apdrošināšanas risku, lai atgūtu neizmaksātās iemaksas. Ja visas prasības ir izpildītas, apdrošinātājam ir pienākums vai nu atteikt maksājumu (ja apdrošinātais risks nav apstiprināts), vai arī piešķirt maksājumu, pamatojoties uz apdrošināšanas riska veidu.

Jāatzīmē, ka obligātā sociālāapdrošināšana attiecas uz tiem, kuri nav oficiāli nodarbināti. Pirms pieņemat pareizo lēmumu, jums rūpīgi jāpārdomā, kas ir vislabākais: maksāt nodokļus un saņemt valsts atbalstu vai alkatību, nabadzību un izmisumu grūtos dzīves laikos.