Kara Libānā

Izglītība:
Notiek ielāde ...

Kara Libānā sākās no Palestīniešu un Izraēlas konfrontācijas, kas bija dažu Izraēlas apgabalu sagrābšana Libānas dienvidos.

2000. gadā Izraēlas karaspēks tika izņemts no ANO rezolūcijas no Libānas dienvidiem.

Bet Hezbollah pieprasīja attīrīšanu no Izraēlaspierobežas karaspēks, ko sauc par "Shebaa Farms". Apvienoto Nāciju kartei šīs zemes ir atzīmētas kā piederīgas Sīrijai. Bet Izraēla atbaida tos sešu dienu kara rezultātā 1967. gadā. Sīrija apstiprināja, ka šīs zemes pieder Libānai, un tādēļ tās būtu jāatbrīvo no Izraēlas karaspēka.

Izbrīvētajās teritorijās Hezbollah cīnītājiem tika dota pilnīga rīcības brīvība. Viņi sāka atklāti draudēt Izraēlu.

ANO izdeva rezolūciju, saskaņā ar kuru Izraēla atbrīvoja Libānas teritoriju un Libānu atbruņoja. Bet tā vadība atteicās izpildīt Hezbollah prasības.

Kara Libānā sākās 2006. gadā ar glābšanuIzraēlas pierobežas reģionā Hezbollah kaujinieki. Šī uzbrukuma rezultātā tika nogalināti trīs Izraēlas karavīri, vēl divi tika ieslodzīti. Šīs operācijas iespējamais mērķis bija izdarīt spiedienu uz Izraēlu, kā arī novirzīt uzmanību un spēkus no Gazas sektora.

Hezbollah neguva gaidīt, atbildot uz todarbības pilna mēroga kaujas operācija. Tomēr Izraēla bloķēja Libānu no jūras un gaisa, izdarīja milzīgus gaisa uzbrukumus, iznīcināja Hezbollah infrastruktūru un pēc tam sāka ekspluatēt zemi, kuras mērķis bija izveidot buferzonu gar Libānas robežu. Hezbollah katru dienu sola Izraēlas ziemeļu daļu, cenšoties noturēt notvertos un stiprinātos apgabalus.

Uguns tika pārtraukts kopš 14. augusta ar ANO rezolūciju.

Līdz 19.jūlijam karam Libānā bijavalsts ekonomiskais kaitējums 2,5 miljardu ASV dolāru apmērā. Ne mazāk plaši zaudējumi, kas radušies otrai pusei. Karš Libānā skāra 70 apdzīvotās vietas Izraēlā, iznīcinot gandrīz visu infrastruktūru. Kopējie zaudējumi tika mērīti miljardos dolāru.

Krīze Libānā 2006. gadā kļuva par jautājumustarptautisku nozīmi. Daudzas valstis un ietekmīgas organizācijas ir pievienojušas savu roku tā norēķiniem. ASV pieņēmusi, ka šajā situācijā ir iespējama pamiera prāva līdz brīdim, kad Hezbollah cīnītāji būs izbruņoti. ASV norādīja uz Sīrijas un Irānas interesi konfliktā. Šajā situācijā Francija noraidīja iespēju iebrukt NATO miera uzturēšanas spēkos kara zonā. Krievija arī atbalstīja nostāju, ka konfliktam vajadzētu palikt spēkā esošajās robežās.

2006. gada karš Libānā prasīja ANO smago darbu. Divu nedēļu laikā Drošības padome nevarēja izlemt par šo konfliktu.

Līdz karadarbības beigām abas valstis runāja par savu uzvaru. Lai gan neatkarīgie novērotāji uzskata, ka neviena no valstīm nav uzvarējusi.

2006. gada oktobris sākās ar pilnīgu karaspēka izvešanuIzraēla no Libānas teritorijas un pamieru. Tagad šīs valsts dienvidu zemi kontrolēja Libānas bruņotie spēki un ANO miera uzturēšanas spēki.

Izraēlas konflikta sākumā nozagtamilitārpersonas neatgriezās savā dzimtenē. Konflikts izraisīja ievērojamu Izraēlas partijas uzticības samazināšanos, taču nevienu valsts amatu netika nosūtīts atkāpties.

Izraēla atzina konfliktu kā karu tikai 2007. gada 19. martā.

Viens no netiešajiem pretrunu iemesliem ar Izraēlu1990. gadā var kļūt par pilsoņu karu Libānā, kas kļuva par svarīgu politisko motīvu karadarbības uzliesmojumam. Tāpēc visa pasaules kopiena bija tik liela interese par karu ar Izraēlu. Palestīniešu un Izraēlas konflikts parāda, ka situācija Tuvajos Austrumos joprojām ir saspīlēta, un joprojām pastāv lieli jauno konfliktu iespējamība.

Notiek ielāde ...
Notiek ielāde ...