Prasījuma tiesību piešķiršana: secinājuma būtība

Likums
Notiek ielāde ...

Šodien daudziem uzņēmumiem ir pieredzelīdzekļu trūkums. Bieži vien tas viņiem liek piespiest noslēgt līgumus, saskaņā ar kuriem tiek veikta prasījuma tiesību nodošana. Ir svarīgi pareizi izstrādāt šo nolīgumu noslēgšanu, lai izvairītos no situācijām, kad šādas darbības būs nelikumīgas.

Likumdošana nosaka definīcijuprasījuma koncesija ir vienošanās starp komercsabiedrībām, kas ļauj vienai pusei (oriģinālam kreditoram) piešķirt jaunajam kreditoram (otrai pusei) tiesības pieprasīt trešā pusei izpildīt saistības saskaņā ar līgumu. Parasti nodotās tiesības tiek uzrādītas kā parādi kā atsevišķa īpašuma vai naudas summas.

Pieprasījuma piešķiršana tiek veikta rakstiskijauno un veco kreditoru vienošanos. Šajā dokumentā ir informācija par tiesībām uz trešo pušu saistību neizpildes gadījumiem. Līgumā būtu jāietver arī informācija par parāda rašanās iemesliem.

Cesiju piešķiršanas līgumu izplatībato izraisa fakts, ka kreditoru uzņēmumi bieži uzskata, ka nauda ir jāmaksā, lai samaksātu savus parādus, un viņiem nav laika tiesu iestāžu, prasību un tiesu izpildvaras darbību veikšanai.

Tādēļ šādu vienošanos noslēgšana atļaujorganizācijas ne tikai atbrīvojas no problēmām, bet arī saņems nelielu atlīdzību no jaunā aizdevuma. Parasti šo bonusu izsaka naudas vai preču veidā. Būtībā prasījuma tiesību nodošana ir pircēju parādu pārdošana, kas neprasa debitora piekrišanu.

Tomēr praksējautājumi par šāda veida līgumu sastādīšanas un izpildes likumību un pareizību. Strīdi rodas, ja prasība tiek piešķirta saskaņā ar pastāvīgiem līgumiem. Šie līgumu veidi ietver nolīgumus par iekārtu uzturēšanu, komunālo pakalpojumu sniegšanu, elektroenerģijas piegādi, dažus piegādes līgumus, kā arī citus, kuru īstenošanai nepieciešams ilgs laiks un ir daudzpakāpju process. Parasti šādi darījumi tiek noslēgti uz laiku, kas ilgāks par vienu gadu.

Bieži vien daudzi kļūdaini piedēvējuši koncesijasprasības tikai tad, ja tiek nodotas tiesības pieprasīt parādu. Bet šis noteikums neattiecas uz turpmākajiem līgumiem. Neskatoties uz to, ka daudzas šķīrējtiesas atzīst to, ka tiek noslēgti līgumi par koncesijām līgumu turpināšanai, augstākā šķīrējtiesa parasti noraidīja šādus lēmumus. Viņa nostāja ir tāda, ka saskaņā ar šiem līgumiem prasījuma tiesību piešķiršana nav spēkā pēc to izbeigšanās un atsākšanas.

Organizācijām ir tikai divas iespējasslēdzot prasījuma nodošanu un pilnīgi nododot visus pienākumus. Tas ir pieļaujams, ja pastāvīgais līgums ir pilnībā pārtraucis darbību un nav atjaunots. Un arī vienreizējiem līgumiem, kas paredz konkrēta pienākuma izpildi vienā posmā.

Bieži vien uzņēmumi pārtrauc līgumuvienlaikus piešķirt koncesijas vairākām personām ar pašu kapitāla sadalījumu. Pastāv arī iespēja, ka galvenā parāda summa un uzkrātās naudas sodi un naudas sodi tiek piešķirti dažādām organizācijām vai arī galvenais parāda sadalījums starp abām pusēm ir vienāds.

Šo darbību likumība ir apšaubāma un,visticamāk, ka konkrētās akciju koncesijas šķīrējtiesa atzīs par nelikumīgu, jo prasījuma tiesību piešķiršana pēc definīcijas nozīmē uzņēmumā pilnīgu personas maiņu. Un, ņemot vērā tikai procentu apmēru, galvenā parāda pārsūtīšanas fakts nav noticis, no kura izriet, ka pienākumam nav pilnīgas izmaiņas personā, un līdz ar to pati koncesija. Šā paša iemesla dēļ galvenā parāda sadalījums ir nelikumīgs.

Notiek ielāde ...
Notiek ielāde ...